paziņa
paziņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams.
PiemēriSena paziņa.
- Sena paziņa.
- Jaunā paziņa.
- Pavirši paziņas.
- Viņas ir tuvas paziņas.
- Atcerēties kopējos paziņas.
- Attāls paziņa.
- Dakteris Cīrulis ir Deģim vecs paziņa. Viņi iepazinās pirms četriem gadiem..
- ..viņi ir tikai paziņas, viena pagasta cilvēki un skolas biedri, kas nejauši satiekas un izšķiras, nenorunādami jaunu sastapšanos.
- Saticis paziņas un parunājies par darbu un izredzēm turpmāk, es eju uz pilsētas pusi.
- sal. Līčos mani saņem kā vecu mīļu paziņu.
- sal. ..Bet prieks uz ielas pēkšņi klāt man pienāk, Kā paziņa sniedz roku, skatās acis.
- pārn. Ar šīm grāmatām viņam līdzi uz slimnīcu atnāca labu draugu un paziņu pulks.
- pārn. Saradās mums visapkārt arī šī rīta paziņas: mazais sunītis un gailis ar vistām.
Avoti: 6-1. sējums