pazvanīt
pazvanīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
PiemēriPazvanīt pie durvīm.
1.1.Zvanot neilgu laiku, signalizēt, lai pasauktu (kādu).
PiemēriSulainis pazvanīja Kristīnei... viņa ienāca. «Kas ir, Vīskrel?»
2.sar. Piezvanīt (kādam).
Piemēri«Vispirms brauksim uz mežniecību, Sarmīt. Tur onkuļi pazvanīs pa tālruni un droši vien noskaidros, kur ir tās tavas mājas.»
Avoti: 6-1. sējums