pačalot
pačalot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
Piemēri«..mēs būtu pačalojuši par medībām.»
- «..mēs būtu pačalojuši par medībām.»
- ..īso atveldzēs brīdi pārlaižot ēnā, brigādes saime var parunāt, pačalot.
- Līvija neprata aprunāties, neprata pieglausties, pačalot.
1.1.Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura. Būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
PiemēriDažviet nopietnu analīzi [literārajā apcerē] aizstāj tukšas frāzes, pačalojošs pārstāsts.
- Dažviet nopietnu analīzi [literārajā apcerē] aizstāj tukšas frāzes, pačalojošs pārstāsts.
2.parasti 3. pers. Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
PiemēriViļņi pačalo.
- Viļņi pačalo.
Avoti: 6-1. sējums