Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašaizliedzīgs
pašaizliedzīgs -ais; s. -a, -ā
pašaizliedzīgi apst.
1.Tāds, kas atsakās no savām personiskajām vajadzībām, prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
PiemēriAnita apstājās. «Tu mani sauci tikai tālab, lai pateiktu, cik tu esi taisns, cik pašaizliedzīgs, vai jā?» viņa sacīja spītīgi. «Ka tu esi ar mieru uzņemties vainu..»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPašaizliedzīgs darbs.
Avoti: 6-1. sējums