paškustība
paškustība -as, s.
1.filoz. Kustība, kuras avots, cēlonis ir pašā sistēmā, kas atrodas kustībā.
PiemēriPaškustības principu Stenders īpaši attiecināja uz dzīvo dabu, tikai nedrīkst aizmirst, ka paškustību dzīvajā dabā viņa laikos saprata savādāk nekā šodien.
2.Izmaiņa, pārmaiņa iekšējas attīstības rezultātā.
Piemēri..zvaigžņu astronomijas uzdevumu atrisināšanai ļoti nepieciešami arvien jauni un pēc iespējas precīzāki dati par zvaigžņu paškustību. Lūk, kāpēc jāsastāda jauni katalogi ar arvien precīzākām zvaigžņu koordinātēm.
Avoti: 6-1. sējums