Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašrocīgs
pašrocīgs -ais; s. -a, -ā
pašrocīgi apst.
Tāds, ko kāds veido, veic pats ar savām rokām.
PiemēriIzgatavot mēbeli pašrocīgi.
Avoti: 6-1. sējums