peļņa
peļņa -as, s.
1.parasti vsk.; ekon. Saimnieciskā aprēķina uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
PiemēriRūpnīcas peļņa.
- Rūpnīcas peļņa.
- Peļņas attiecība pret uzņēmuma ražošanas pamatfondiem.
- Izmantot peļņu sabiedrības kopējām vajadzībām.
- Komunistiskajā celtniecībā.. tiek pielietoti arī tādi svarīgi ekonomikas attīstības instrumenti, kā saimnieciskais aprēķins, nauda, cena, pašizmaksa, peļņa, tirdzniecība, kredīts, finanses.
- Galvenais ražošanas ekonomiskās efektivitātes rādītājs tagad ir peļņa, kas raksturo katra uzņēmuma panākumus sabiedrības tīrā ienākuma veidošanā. Bet viens no uzņēmumu peļņas palielināšanas faktoriem.. ir ražošanas izmaksu samazināšana.
- ..augļkopība kolhozam ik gadus nes krietnu peļņu.
2.parasti vsk.; kap. Ienākums, ko, izmantojot kapitālu, gūst kapitālists.
PiemēriKonkurences cīņa peļņas dēļ.
- Konkurences cīņa peļņas dēļ.
- ..akcijās bagātnieki iegulda savu naudu, lai raustu milzu peļņu.
- Kapitālistu nemitīga dzīšanās pēc lielākas peļņas notiek niknas konkurences apstākļos.
3.parasti vsk. Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
PiemēriSkolēna vasaras peļņa.
- Skolēna vasaras peļņa.
- Notērēt visu mēneša peļņu.
- Nekādus brīnumus Ošu Andrejs nestāstīja, vispār par Rīgu un sava paša darbu un peļņu negribēja daudz runāt.
- «Nevaru visu mūžu dzīvot vecākiem par nastu. Jūs nemaz nevarat iedomāties, kā es ilgojos pēc savas peļņas, cik ļoti man negribas dzīvot no citu žēlastības.»
- ..vienīgais pelnītājs Kaspars pa zuda ar visu savu mazo peļņas krājumiņu, kuru bija uz priekšu ietaupījis.
- Kur darbs, tur peļņa.
3.1.Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
PiemēriTēvs: Nāciet uz Indrāniem, strādājiet un saimniekojiet. Peļņa lai krīt jūsu makā, tikai to mantu es pats pārraudzīšu.
- Tēvs: Nāciet uz Indrāniem, strādājiet un saimniekojiet. Peļņa lai krīt jūsu makā, tikai to mantu es pats pārraudzīšu.
- Viņš [komersants] mēģināja Rīgas pilsētas valdei piegādāt malku, bet pēkšņi tā sacēlās cenā un Briedis cerētās peļņas vietā cieta zaudējumus..
- Vecais aprēķināja, ka tomēr.. saņēmis trīspadsmit rubļus un deviņdesmit vienu kapeiku un, ja atskaitīja ceļa naudu, tad tīrā peļņa tik un tā iznāca vairāk nekā divpadsmit rubļu.
4.novec. Papilddarba veikšana un samaksas, atlīdzības iegūšana.
PiemēriPeļņas darbi.
- Peļņas darbi.
- Doties peļņā.
- ..iedzīvotāji [kalnu aulā] paši vienīgi pārtikuši no peļņās iešanas uz citurieni.
- Bet Alvīne, tāpat kā iepriekš, gājusi peļņā, laiku pa laikam dzīvodama pie Alkšņiem, laiku pa laikam tais mājās, kur gadījies darbs.
- «..tu ar tām lielajām ziemas peļņām viņu [zirgu] bendē nost.»
- Lai tiktu drusku pie naudas, tēvs brauca peļņā. Sastingušiem pirkstiem mocījās gar noledojušiem baļķiem, veda malku uz jūrmalu, brauca Rīgā ar krodzinieka liniem.
Stabili vārdu savienojumiBraukt peļņā.
- Braukt peļņā — Strādāt papilddarbu, kas saistīts ar kā pārvadāšanu.
Avoti: 6-1. sējums