Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
peilēt
peilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
PiemēriSardzē stāvošie kursanti pie pelengatora steidz peilēt..
1.1.trans.
PiemēriPeilēt radiobāku.
2.Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
PiemēriNekad viņš neraidīja no savas apmetnes, bet gāja jebkuros laika apstākļos nakts tumsā kilometriem tālu, lai hitleriešu peilējamās ierīces, sekodamas viņa raidstacijas darbam, neatklātu arī paša radista - izlūka uzturēšanās vietu.
Avoti: 6-1. sējums