Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pelēkot
pelēkot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Būt ar pelēku nokrāsu.
PiemēriMigla pelēko.
  • Migla pelēko.
1.1.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
PiemēriPa labi, no pašas apvāršņa malas.. zālājs. Šur un tur kā apsūnojuši un samesti laukakmeņi tajā pelēkoja šķūnīšu un atsevišķu zemnieku māju jumti.
  • Pa labi, no pašas apvāršņa malas.. zālājs. Šur un tur kā apsūnojuši un samesti laukakmeņi tajā pelēkoja šķūnīšu un atsevišķu zemnieku māju jumti.
  • Toreiz te saulē spīdēja zvejnieku tīkli, aiz kāpām pelēkoja niedru jumti..
  • ..ragavas slīdēja.. arvien dziļāk un dziļāk sniegotajos laukos, kur apmākušajā dienā pelēkoja sarmā un ledū sagumušie bērzi..
2.trans. Padarīt (ko) pelēku.
PiemēriNevajag dzīvi pelēkot. Manuprāt, aizvien vēl aktuāla ir prasība: «Lai teātris būtu svētnīca!»
  • pārn. Nevajag dzīvi pelēkot. Manuprāt, aizvien vēl aktuāla ir prasība: «Lai teātris būtu svētnīca!»
Avoti: 6-1. sējums