pelēkot
pelēkot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Būt ar pelēku nokrāsu.
PiemēriMigla pelēko.
1.1.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
PiemēriPa labi, no pašas apvāršņa malas.. zālājs. Šur un tur kā apsūnojuši un samesti laukakmeņi tajā pelēkoja šķūnīšu un atsevišķu zemnieku māju jumti.
2.trans. Padarīt (ko) pelēku.
PiemēriNevajag dzīvi pelēkot. Manuprāt, aizvien vēl aktuāla ir prasība: «Lai teātris būtu svētnīca!»
Avoti: 6-1. sējums