pelēt
pelēt parasti 3. pers., pelē, arī pel, pag. pelēja; intrans.
Būt lādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
PiemēriIzrādās, ka dažus maizes klaipus vētrā skāris ūdens un tie sākuši pelēt. Bocmanis ar spožu nazi nogriež sapelējušās vietas..
Stabili vārdu savienojumiAizdots (parāds) nepel.
Avoti: 6-1. sējums