pelēt
pelēt parasti 3. pers., pelē, arī pel, pag. pelēja; intrans.
Būt lādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
PiemēriIzrādās, ka dažus maizes klaipus vētrā skāris ūdens un tie sākuši pelēt. Bocmanis ar spožu nazi nogriež sapelējušās vietas..
- Izrādās, ka dažus maizes klaipus vētrā skāris ūdens un tie sākuši pelēt. Bocmanis ar spožu nazi nogriež sapelējušās vietas..
- ..neviena [linu] galviņa nebij pelējusi, un pūrā piecas pelēkas sēkliņas nevarēja atrast.
- Veca māja, netīri trauki, kakti pieskābuši. Saule jau neiespīd, logi aizsisti dēļiem, tādēļ viss pelē.
Stabili vārdu savienojumiAizdots (parāds) nepel.
- Aizdots (parāds) nepel sar. — Nauda, kas ir aizdota, nepazūd.
Avoti: 6-1. sējums