Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pelavnieks
pelavnieks -a, v.
Telpa, arī vieta pelavu glabāšanai.
PiemēriPiedarba galā piebūvēja gubeni, bet sānos - vienu vai vairākus pelavniekus un pūnes salmu un pelavu novietošanai, kā arī dažādu darba rīku glabāšanai.
Avoti: 6-1. sējums