Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pelavnieks
pelavnieks -a, v.
Telpa, arī vieta pelavu glabāšanai.
PiemēriPiedarba galā piebūvēja gubeni, bet sānos - vienu vai vairākus pelavniekus un pūnes salmu un pelavu novietošanai, kā arī dažādu darba rīku glabāšanai.
  • Piedarba galā piebūvēja gubeni, bet sānos - vienu vai vairākus pelavniekus un pūnes salmu un pelavu novietošanai, kā arī dažādu darba rīku glabāšanai.
  • ..tie citi [kāzinieki] jau paguruši, dažs aizklēts nātrienē, dažs pelavniekā iekritis.
  • ..kūla auzas un miežus... viņa strādāja pie pelavu nešanas. Pelēka pati, pelēkā seģenē grāba pelavas un nesa uz pelavnieku.
Avoti: 6-1. sējums