Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pelt
pelt peļu, pel, peļ, pag. pēlu; trans.
1.Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
PiemēriPelt gļēvuli.
  • Pelt gļēvuli.
  • ..Ruļļu saimnieka apcietināšana muižas ļaudīs izraisa dzīvas pārrunas. Vieni Rulli nožēlo, citi atkal peļ un nievā.
  • Jo paviršāk viņš [skolotājs] mācīja, jo vairāk pats sevi pēla.
1.1.Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
PiemēriPelt dēla neizdarību.
  • Pelt dēla neizdarību.
  • Peļama rīcība.
  • Targals:.. Pel viņu gļēvumu un bezdūšību, Ka negrib ņemt tie rokā zobenu, Lai ietu cīņā ienaidniekiem pretī.
  • ..vīri visi kā viens sāka pelt sievu nesaimnieciskumu.
1.2.Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
PiemēriPelt nopirkto preci.
  • Pelt nopirkto preci.
  • ..Andreja seja kļuva īgna, viņš netaisni pēla atnesto ēdienu..
  • Vienkāršo patiesību, ka šoferis tikai pats drīkst pelt savu mašīnu un citiem tas nav atļauts, Ģirts pagaidām vēl nezināja.
  • Un viņa.. tā prot pelt tēva darbu, ka man grūti ticēt savām ausīm.
Avoti: 6-1. sējums