Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pelēklapains
pelēklapains -ais; s. -a, -ā
Tāds, kam ir pelēkas lapas (par augiem).
PiemēriZem slaidām papelēm melnoja aka. Pie pussagruvušiem grodiem kļāvās pelēklapaini ceri, kas izelpoja rūgtu smaržu.
Avoti: 6-1. sējums