Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pelēks
pelēks -ais; s. -a, -ā
pelēki apst.
1.Tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa. Balts ar samērā mazu spilgtumu.
PiemēriPelēka krāsa.
  • Pelēka krāsa.
  • Gaiši pelēks.
  • Tumši pelēks.
  • Svina pelēks.
  • Sudraboti pelēks.
  • Zili pelēks.
  • Pelēki balts.
  • Pelēki zaļš.
  • Pelnu pelēks audums.
  • Pelēka dzija.
  • Pelēks mākonis.
  • Pelēka migla.
  • Istabas āra sienas bija pelēkas kā lapseņu pudura ārpuse, kā pelēks papīrs, izmircis un atkal sakaltis.
  • ..viņi [zvejnieki].. skatījās līdz ar citiem visapkārt [jūrā]. Tā pati vakardienas bezcerības aina: pelēki viļņi ar baltiem putu vaiņagiem un augša pelēki mākoņi.
  • pārn. Visam pāri [rudenī] sedzās miers un pelēki sudrabota apskaidrība.
  • Viņš bija lielsaimnieks, īsts pelēkais barons, viņam piederējušas divas lauku mājas, bijis daudz kalpu...
Stabili vārdu savienojumiPelēkais barons.
1.1.parasti ar not. galotni. Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
PiemēriPelēkais strazds.
  • Pelēkais strazds.
  • Pelēkā pīle.
  • Pelēkā vārna.
  • Pelēkā usne.
  • Pelēkā alva.
  • Pelēkais čuguns.
  • ..no visiem zvēriem, kas mīt uz zemeslodes, saimniecībai vislielāko postu nodara nevis vilks, bet... pelēkā žurka.
  • Pelēkajam zaķim visos gadalaikos brūngana nokrāsa, baltajam - apmatojums ziemā viscaur balts, tikai ausu gali melni.
  • No kārklu sugām, kas aug gar mežmalām, izcirtumos un bieži ieviešas lielā daudzumā nekoptās pļavās un tīrumos kā «nezāles», minēsim pelēko kārklu..
  • Ciets zemes garozas uzbūves materiāls ir pelēkais laukakmens - granīts..
  • Tā kā [zemeņu] ražas ienākšanās laiks bieži sakrīt ar lietus periodu, daļa ražas aiziet bojā no pelēkās puves.
  • ..pelēkā viela pārklāj galvas smadzeņu puslodes, veidojot funkcionāli svarīgāko daļu - smadzeņu garozu.
  • Tikai pēc 1928. gada.. sākās Latvijas pelēkā zelta - kaļķakmens - izmantošana.
Stabili vārdu savienojumiPelēkais dārgakmens. Pelēkais zelts.
1.2.Bāls, neveselīgs (parasti par seju). Tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
PiemēriSeja slimniekam kļuvusi pelēka.
  • Seja slimniekam kļuvusi pelēka.
  • ..[viņa] izskatās slima, lūpas pelēkas, aša, pavirša elpa..
  • ..viņš sēdēja, lūpas sakniebis, neparasti pelēks, iekritušām, it kā padzisušām acīm.
  • Kādā sestdienā, atgriezdamies no muižas darbiem, mans tēvs bija redzējis pār ceļu pārejam melnu, izģindušu sievu. Mājās pārnācis, tēvs izskatījās sejā pelnu pelēks.
  • «Tu taču esi īstā ūķī [tumšā dzīvoklī] iesēdināts. Tāpēc tu.. esi kļuvis pelēks kā zeme.»
Stabili vārdu savienojumiPelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls).
2.Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par diennakts posmu).
PiemēriBija drēgna, pelēka diena. Uz slapjā asfalta krita baltas lēkšķes un ātri kusa.
  • Bija drēgna, pelēka diena. Uz slapjā asfalta krita baltas lēkšķes un ātri kusa.
  • Tās bija pavasara miglas pilnas dienas; rīti ausa sudrabaini pelēki, maigi kā putna dūnas pieskāriens sejai.
  • Pelēka, miglaina oktobra priekšpusdiena.
  • Viņš nekad nebaidījās no rudens pelēkajiem vakariem, bet, iebraucis tālu selgā, raudzījās pāri plašumam.
2.1.Blāvs, nespodrs (par gaismu).
PiemēriCaur restaino darbnīcas logu svīst pelēka gaismiņa un attaustās arī līdz mums.
  • Caur restaino darbnīcas logu svīst pelēka gaismiņa un attaustās arī līdz mums.
2.2.Patumšs, (par krēslu).
PiemēriKlajumā vēl pelēka krēsla, bet dārzā zem ābelēm, kur Jānis no istabas lūkojas, jau gandrīz pavisam tumšs.
  • Klajumā vēl pelēka krēsla, bet dārzā zem ābelēm, kur Jānis no istabas lūkojas, jau gandrīz pavisam tumšs.
  • Bāli zilganā krēsla jau bija sabiezējusi un ietina mājas, kokus un ielu pelēkā tumsā..
  • pārn. Desmitiem virspusēju, viduvēju darbu aizslīd mums garām aizmirstības pelēkajā krēslā, bet tad mūsu rokās nonāk grāmata, kas visu apkārt izgaismo daudz spilgtāk..
2.3.Tāds, kurā nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
Piemēri..nomākušās debesis vērta apkārtni skumīgi pelēku, un smidzināja nemīlīgs septembra lietus.
  • ..nomākušās debesis vērta apkārtni skumīgi pelēku, un smidzināja nemīlīgs septembra lietus.
  • Daba viss šķita pelēks, nemīlīgs, upe vienmuļa un pat netīkama, mežs ciņains un drēgns...
  • ..lietus pār pelēkiem laukiem nu jau vairākas nedēļas līst.
2.4.Tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku).
PiemēriTagad ir ziema, kaila un pelēka, drīz būs klāt Jaungads, bet sniega vēl nav.
  • Tagad ir ziema, kaila un pelēka, drīz būs klāt Jaungads, bet sniega vēl nav.
  • Pelēkā pavasarī viss ir pelēks, sniegs ir nokusis..
  • Atkal viens no mūsu lietainajiem rudeņiem - smags un pelēks. Vējš dzenā tumšus mākoņus..
3.Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
PiemēriKur gan ir tā skaistā un laimīgā dzīve, par kuru viņš sapņoja savā pelēkajā un skumjajā bērnībā, par kuru viņš dienu un nakti domāja, aprokot savu jaunību Zemgales saimnieku tīrumos..
  • Kur gan ir tā skaistā un laimīgā dzīve, par kuru viņš sapņoja savā pelēkajā un skumjajā bērnībā, par kuru viņš dienu un nakti domāja, aprokot savu jaunību Zemgales saimnieku tīrumos..
  • Nākošās dienas pēc neveiksmīgās līdaku zvejas bija pavisam klusas un pelēkas. Uģis nespēja izdomāt neko interesantu.
  • Arvien tas pats un tas pats, tas vakar, tas aizvakar, tas šodien un tas rīt. Pelēkā, šaurā ikdiena!...
3.1.Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu). Neizteiksmīgs (par vārdiem).
PiemēriVienmēr viņš [Žaniņš] ar milzīgu godbijību bija raudzījies citu uzrakstītajā, un blakus tam paša sacerētais šķita pelēks un nenozīmīgs.
  • Vienmēr viņš [Žaniņš] ar milzīgu godbijību bija raudzījies citu uzrakstītajā, un blakus tam paša sacerētais šķita pelēks un nenozīmīgs.
  • ..kad viņš rakstīja [dzejas], tad visi vārdi likās pārāk pelēki, ikdienišķi, gribējās meklēt kaut ko sevišķu, kaut ko īpaši skaistu un mirdzošu, lai izteiktu savas jūtas.
  • Vārdi pelēki kļūst tā kā peles, Jo rudens par košu, Lapas kvēlojot lido Un kvēlojot mirst.
4.Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku).
PiemēriNekāda skaistule viņa nebija, bet arī neglītu viņu nevarēja saukt - viens no tiem vienkāršajiem, pelēkajiem cilvēkiem, kuram citi cilvēki vienaldzīgi paiet garām, un reti kāds atskatās atpakaļ uz to.
  • Nekāda skaistule viņa nebija, bet arī neglītu viņu nevarēja saukt - viens no tiem vienkāršajiem, pelēkajiem cilvēkiem, kuram citi cilvēki vienaldzīgi paiet garām, un reti kāds atskatās atpakaļ uz to.
  • ..Lilioma poetizējošais skatiens arī pārvērš D. Kveldēs Jūliju no pelēka priekšpilsētas skuķa starojošas mīlas pilnā būtnē.
  • Nemanu: daudzi nepatīkami pārsteigti. Vai nu kas labs no tāda pelēka puišeļa gaidāms.
4.1.Par cilvēku grupu.
PiemēriViņš neizdarīs nekādus varoņdarbus, nevairos savas karaspēka vienības slavu. Viņš ieplūdīs pelēkajā masā.
  • Viņš neizdarīs nekādus varoņdarbus, nevairos savas karaspēka vienības slavu. Viņš ieplūdīs pelēkajā masā.
Stabili vārdu savienojumiPelēkā masa.
  • Pelēkā masa — Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
Avoti: 6-1. sējums