Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pelēkzils
pelēkzils -ais; s. -a, -ā
pelēkzili apst.
Zils ar pelēku nokrāsu.
PiemēriPelēkzilas acis.
  • Pelēkzilas acis.
  • Pelēkzils asfalts.
  • Pelēkzila rudens debess.
  • Un upe, kas šaurā līkloču svītrā izlocījās no mežu svinpelēkā ziluma, apmeta plašu, gandrīz tikpat pelēkzilu loku pie mūsu kājām..
  • ..zvaigznes zaudēja spožumu, kļuva iezaļganas, tad pelēkzilas un pēc tam cita pēc citas izbalēja pavisam..
  • Lauka balodim galva tumši zila, mugura un pleci pelēkzili, kakls zilganpelēks, ar rožainu metālisku spīdumu..
Avoti: 6-1. sējums