peneplēns
peneplēns -a, v.; ģeol.
Vāji viļņota, vietām gandrīz līdzena zemes virsma, kas izveidoju sies seno kalnu vietā, tiem noārdoties.
Piemēri..iz beidzoties zemes garozas pacelšanās procesiem, kalni agri vai vēlu noārdās un pārvēršas par vāji viļņotu līdzenumu - peneplēnu.
Avoti: 6-1. sējums