Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
penicilīns
penicilīns -a, v.
1.Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
PiemēriĀrstēt strutu infekciju ar penicilīnu.
  • Ārstēt strutu infekciju ar penicilīnu.
  • Penicilīna injekcijas.
  • Penicilīns.. jo projām ir viena no visbiežāk lietotām antibiotikām strutainajā ķirurģijā, īpaši iedarbīgs uz stafilokokiem, streptokokiem.. un anaerobajiem mikrobiem.
  • Kakls Fokam. [ronim] strutoja joprojām. Ēriks vēlreiz iešļircināja penicilīnu.
2.Pelējumsēņu sugu grupa, kurām raksturīga antibiotisku vielu izstrādāšana.
Avoti: 6-1. sējums