Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pensnejs
pensnejs -a, v.
Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu. Degunkniebis.
PiemēriPajauns vīrs ar pensneju uz deguna kaut ko rakstīja..
  • Pajauns vīrs ar pensneju uz deguna kaut ko rakstīja..
  • «Ko jūs sakāt par mūsu jauno skolotāju?» jautāja saviem kolēģiem sirmais matemātikas skolotājs Ūsiņš, šurpu turpu stumdīdams pensneju uz apsārtušā, kumpainā deguna.
  • Brīvmākslinieks Dunduriņš.. pacēla pie acīm pensneju un paskatījās uz mani..
Avoti: 6-1. sējums