perēklis
perēklis -ļa, v.
1.Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai. Ligzda (1).
PiemēriCielavas perēklis.
1.1.īpaša vieta Olu dēšanai (māj putniem).
Piemēri..tā [vecāmāte] čabinājās pa sienu, meklēdama olas, ko melnā vista tur dēja pati savā, slepenā, perēklī.
2.Vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi.
PiemēriIznīcināt kožu perēkli.
Stabili vārdu savienojumiČūsku perēklis (arī midzenis).
2.1.Organisma daļa, kurā ir koncentrējušies un (parasti) no kurienes izplatās slimības ierosinātāji.
PiemēriCieti kā skrimšļi tie [rētaudi] īpaši daudz izveidojušies plaušās ap vecajiem tuberkulozes perēkļiem.
2.2.Vieta (sistēmā, vidē u. tml.), kurā sākas un no kurienes izplatās kāds fizikāls process.
PiemēriDegšanas perēklis.
3.Vieta, kur ir koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kuras izplatās šādu grupējumu ietekme. Vieta, arī sabiedrības vide, apstākļu kopums, no kura izplatās kas nevēlams.
PiemēriNoziedzības perēklis.
Stabili vārdu savienojumiKara perēklis.
Avoti: 6-1. sējums