perfektīvs
perfektīvs -ais; s. -a, -ā
perfektīvi apst.; val.
Tāds, kas apzīmē darbību, darbības no risi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (pa rasti par darbības vārdu, tā veidu).
PiemēriPerfektīvajam verbam ir gan tagadnes forma, bet nav īstas tagadnes nozīmes..
Avoti: 6-1. sējums