Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
perihēlijs
perihēlijs -a, v.; astr.
Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
PiemēriZeme atrodas perihēlijā.. 4. janvāri..
Avoti: 6-1. sējums