perināt
perināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi. Panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
Piemēri«Tas ir inkubators, ar kuru perinām cāļus,» smaidīdams paskaidroja Gusts.
2.Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
PiemēriPerināt intrigas.
2.1.Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
PiemēriPerināt dusmas.
Avoti: 6-1. sējums