perināt
perināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi. Panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
Piemēri«Tas ir inkubators, ar kuru perinām cāļus,» smaidīdams paskaidroja Gusts.
- «Tas ir inkubators, ar kuru perinām cāļus,» smaidīdams paskaidroja Gusts.
2.Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
PiemēriPerināt intrigas.
- Perināt intrigas.
- Perināt nodevību.
- Perināt ļaunus nodomus.
- ..viņš perināja galvā visādus atriebības plānus.
- Likās, ka šim gludajam pakausim visi Caunes vārdi aizslīdējuši garām un viņš neko nav sapratis. Patiesībā Brītiņš saprata visu un perināja plānu, kā visvieglāk no šīs ķezas izkulties.
- Lai viņi perina savas neķītrās domas.
2.1.Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
PiemēriPerināt dusmas.
- Perināt dusmas.
- Ak tad šeit tu ieslēdzies, perinādama bēdas!
Avoti: 6-1. sējums