periods
periods -a, v.
1.Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
PiemēriSociālisma celtniecības periods.
1.1.Šāds laikposms, kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu regulāra atkārtošanās.
PiemēriPutnu ligzdošanas periods.
2.ģeol. Ģeohronoloģiskā vienība — ēras daļa.
PiemēriTerciārs ir garākais kainozoja periods, kura absolūtais ilgums ir apmēram 60 miljoni gadu.
3.astr. Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
4.fiz. Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu.
PiemēriLaiku, kurā punkts, kustēdamies pa riņķa līniju, izdara vienu apgriezienu, sauc par apgrieziena periodu.
Stabili vārdu savienojumiPussabrukšanas periods. Reaktora periods.
5.mat. Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
6.mūz. Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
Piemēri..mūzikā visparastākais ir periods, kas sastāv no diviem teikumiem.
7.val. Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
PiemēriPerioda kāpinājuma daļu no nolaiduma mēdz atdalīt ar kolu, semikolu vai domu zīmi.
Avoti: 6-1. sējums