Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
perlamutrs
perlamutrs -a, v.
1.Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
PiemēriPerlamutra rokassprādze.
  • Perlamutra rokassprādze.
  • Gliemežvāku veido trīs kārtas. No ārpuses redzama tumšā raga kārta, zem tās atrodas baltā porcelāna kārta, bet iekšpusē visās varavīksnes krāsās mirdz perlamutra kārta.
  • Pamanām no dabiskiem perlamutra gabaliņiem savērtas krelles un rokassprādzi.
  • Piedurkne savilkās krietni augstu, atsedzot virskrekla aproci un perlamutra podziņu.
  • sal. Aiz namiem lēca saule,.. un sniegs mirdzēja kā perlamutrs.
1.1.ģen.: perlamutra, adj. nozīmē Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
PiemēriPerlamutra laka.
  • Perlamutra laka.
  • Perlamutra papīrs.
  • Perlamutra mākoņiem parasti ir spilgts krāsojums. Violetā, gaišzilā, oranžā, sarkanā krāsa izvietojas vai nu plankumiem, vai joslām.
  • Krūmu ēnas kļuva caurspīdīgas, debesis apstaroja perlamutra gaisma, un tanī brīdī, kad viņi abi tuvojās lāmai, uznira saule..
Avoti: 6-1. sējums