personība
personība -as, s.
1.Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
PiemēriHarmoniska personība.
1.1.Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
PiemēriBēthovena ģeniālā personība ir vienreizēja pasaules mūzikas vēsturē. Tās spēks un lielums pavēra mūzikas attīstībai jaunu laikmetu, deva mūzikai jaunu saturu, jaunu formu.
Avoti: 6-1. sējums