persona
persona -as, s.
1.Atsevišķs cilvēks.
PiemēriNepiederoša persona.
- Nepiederoša persona.
- Ietekmīgas personas.
- Personas apliecība.
- Pusdienu servīze sešām personām.
- Liene viņu [Ernestu] uzaicināja caur Juri un citām uzticamām personām ar viņu satikties, Ernests nenāca.
- Ierauga cilvēks vēlu vakarā istabā pie otras sienas lielā spogulī kādu vīru un sabīstas. Pilnīgi sveša persona.
- ..stacijā.. var arī nosnausties... Liecieties mierīgi uz auss, Sālzirnis, dežurants un kasieris vienā personā, - savlaicīgi pamodinās jūs.
2.jur. Tiesību subjekts kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
PiemēriPersonas nodoklis.
- Personas nodoklis.
- Lietas izskatīšana iesākas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja ziņojumu, tad tiesa noklausās tiesas sēdē ieradušos personu paskaidrojumus un prokurora atzinumu.
- Ja tiesas sēdes kārtību traucē puses vai trešās personas, tiesa atliek lietas iztiesāšanu..
Stabili vārdu savienojumiFiziskā persona. Juridiskā persona.
- Fiziskā persona — Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- Juridiskā persona — Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- Personas identitāte — Personas atbilstība dokumentos vai citos materiālos minētajai personai.
3.Tēls (parasti daiļdarbā, muzikāli dramatiskā darbā).
PiemēriRomānā darbojošās personas.
- Romānā darbojošās personas.
- Epizodiska persona lugā.
- Dramatiskā darbā trūkst autora stāstījuma, viss šeit atklājas personu valodā un rīcībā.
- ..grūti pateikt, kuras personas romānā «Mērnieku laiki» ir galvenās un kurām pieder tikai blakusnozīme..
- ..nevajadzētu vienādot to, ko saka kāda romāna persona kā literārs tēls, ar rakstnieka paša uzskatiem.
4.val. Kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
PiemēriDarbības vārda otrā persona.
- Darbības vārda otrā persona.
- Personas kategorija izriet no verba darbības kategorijas un saista vietniekvārdus ar verbiem.
Stabili vārdu savienojumiPersonas vietniekvārds.
- Personas vietniekvārds — Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu.
Avoti: 6-1. sējums