peļķe
peļķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
PiemēriDubļu peļķe.
1.1.Uz plakanas virsmas izliets , sakrājies u. tml. šķidrums, laukums, ko klāj šāds šķidrums.
Stabili vārdu savienojumiIesēsties peļķē.
Avoti: 6-1. sējums