Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pianīns
pianīns -a, v.
pianīno [piaˈnīno] nelok., v.; retāk
Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
Piemēri..divas zelta medaļas un attiecīgus diplomus izpelnījās arī divi mūsu republikas izstrādājumi: Rīgas mūzikas instrumentu fabrikas pianīns «Rīga-116» un fabrikas «Dzintars» smaržas «Kulons».
Avoti: 6-1. sējums