Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pianisms
pianisms -a, v.; parasti vsk.; mūz.
Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums.
PiemēriDžons Ogdons nepieder nedz pie romantiskās, nedz akadēmiski nosvērtās klasiskās pianisma skolas.
  • Džons Ogdons nepieder nedz pie romantiskās, nedz akadēmiski nosvērtās klasiskās pianisma skolas.
  • Arī Jāzeps Vītols, īpaši savos klavierdarbos, daudz ierosmes smēlies no Sopēna. Sopēna pianisma tradīcijas glabā pasaules lielākie klavierspēles meistari.
  • Šeit [skaņdarbā] izmantoti visdažādākie pianisma veidi - oktāvu un akordu tehnika, virtuozas pasāžas, slēptā polifonija, lēcieni, daudzveidīga harmoniskā figurācija utt.
Avoti: 6-1. sējums