Tēlu raksturu un pianistiskās tehnikas ziņā J. Vītola klavierdarbi vistuvāki viņa drauga A. Ļadova stilam.
Pēc Andreja Jurjāna viņš [E. Dārziņš] ir viens no pirmajiem, kas savā daiļradē pievēršas krievu klasiskajai dzejai. Pavadījums [«Spāniešu romancei»] it kā simfonizēts, ļoti pianistisks..