Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pianistisks
pianistisks -ais; s. -a, -ā
pianistiski apst.; mūz.
Saistīts ar pianismu, tam raksturīgs.
PiemēriPianistiskā meistarība.
  • Pianistiskā meistarība.
  • Tēlu raksturu un pianistiskās tehnikas ziņā J. Vītola klavierdarbi vistuvāki viņa drauga A. Ļadova stilam.
  • Pēc Andreja Jurjāna viņš [E. Dārziņš] ir viens no pirmajiem, kas savā daiļradē pievēršas krievu klasiskajai dzejai. Pavadījums [«Spāniešu romancei»] it kā simfonizēts, ļoti pianistisks..
  • Mūzikas saturīgums, meistarīgi veidotā, bagātā [klaviersonātes] pianistiskā izteiksme klausītāju nedalīti aizrauj..
Avoti: 6-1. sējums