piečāpot
piečāpot -oju, -o, -o, pag. -oju
piečāpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiečapoju pie spoguļa Un lūkojos ilgi, ilgi Tad pats uz sevi.
- Piečapoju pie spoguļa Un lūkojos ilgi, ilgi Tad pats uz sevi.
- Te pēkšņi no taigas.. lepni iznāk mazs lācītis, piečāpo pie mūsu loma un sāk notiesāt vienu zivi pēc otras.
- Ezītis.. kautrīgi piečāpoja pie aso skuju krūma.
Avoti: 6-2. sējums