piebrukt
piebrukt parasti 3. pers., -brūk, pag. -bruka; intrans.
1.Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
PiemēriAr smiltīm piebrukuši bedre.
- Ar smiltīm piebrukuši bedre.
- Ala piebrūk ar akmeņiem.
2.Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) – par telpu, teritoriju.
PiemēriIstaba piebruka pilna ar ļaudīm.
- Istaba piebruka pilna ar ļaudīm.
- ..nākamajā stacijā vagons piebrūk pilns skaļu.. vīru..
- Piebrūk pilna rija ar velniem.
Avoti: 6-2. sējums