piebrukt
piebrukt parasti 3. pers., -brūk, pag. -bruka; intrans.
1.Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
PiemēriAr smiltīm piebrukuši bedre.
2.Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) — par telpu, teritoriju.
PiemēriIstaba piebruka pilna ar ļaudīm.
Avoti: 6-2. sējums