Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieccīņnieks
-a, v.
-es, dsk. ģen. -ču, s.
Sportists, kas specializējies pieccīņā.
Piemēri..viņš vēlreiz [sacensībās] pierādīja, ka ir spēcīgākais pasaules pieccīņnieks.
Avoti: