piecirst
piecirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu
1.trans. Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiecirst malku visai ziemai.
1.1.Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
PiemēriPiecirst pilnu šķūnīti ar malku.
2.trans. Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
PiemēriPiecirst baļķi.
3.trans. Strauji, ar sparu aizvērt. Aizcirst (2).
Piemēri..tālākā sarunā viņš neielaidās un aizgāja prom, nikni piecirzdams durvis.
4.trans. Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.). Piesist, piespert.
PiemēriReihvalde ar apvainotas dāmas nesavaldību piecirta kāju pie zemes.
4.1.Strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt).
PiemēriSasit [kareivis] papēžus, piecērt roku pie cepures..
4.2.Strauji, spēcīgi piesist (priekšmetu pie kā).
PiemēriTā [cūkkope] kapā pie kūts tādā garā silē kartupeļus, spēcīgi un stingrā rakstā piecērtot dzelzi.
4.3.intrans. Strauji, spēcīgi piesist (ar ko).
Piemēri«Tā!» Egle dusmīgi piecirta ar spieķi.
4.4.Strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt.
PiemēriZvērēns [vāvere] piecirta kuplo asti un vienā lēcienā pazuda..
5.intrans. Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
PiemēriKad zivs paņēmusi ēsmu mutē un makšķernieks piecērt, uzmaviņa noslīd un atspere attālina žuburus vienu no otra.
6.intrans.; vienk. Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
Piemēri«Sestdienās der iemest vai piecirst kādam skuķim. Varbūt atkal iesi ar Balvu uz balli?»
Avoti: 6-2. sējums