Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piecūkot
piecūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; vienk.
1.Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
Piemēri«Kas notiks, ja viņš [piedzērušais] piecūkos mašīnu?»
1.1.Padarīt ļoti nekārtīgu.
Piemēri«Skaidu čupu te bija pa pilnam, vai nu celtnieki, smalki meistari būdami, satīrīs, ko paši piecūkojuši.»
Avoti: 6-2. sējums