piedārdēt
piedārdēt parasti 3. pers., -dārd, pag. -dārdēja
1.trans. Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriTroksnis piedārd ielu un klusdams izklīst mazajos dārzos.
2.intrans. Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriRati piedārd pie šķūņa.
Avoti: 6-2. sējums