piedabūt
piedabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
PiemēriPiedabūt zēnu pie darba.
- Piedabūt zēnu pie darba.
- Tāle neparko nebij piedabūjama stāvēt pie lopiem salas krūmājā, baidījās no Glāžšķūņu lielajiem suņiem..
- Krodzinieks viņu grib piedabūt, lai dzer un spēlē kārtis, bet muļķītis ar viņu neielaižas.
- Citā dienā māte tomēr Vilmu piedabūja pie grāmatas.
Avoti: 6-2. sējums