piedauzīt
piedauzīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt.
Piemēri«Jāni, celies!» sauc saimnieks un piedauza pie durvīm.
1.1.Vairākkārt spēcīgi piesist, lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
PiemēriLeinasars piedauzīja ar kāju pie grīdas. Grauzējs [pele] mirkli apklusa, tad ņēmās vēl skaļāk.
1.2.trans.
PiemēriVeidenbaums mīņājās, salstošās kājas uz klona piedauzīdams.
2.trans. Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.).
Piemēri..[ievainotais] puiciski strauji uzslējās savos kruķos un lec.. bez mazākā apdoma, ka.. steigā varētu slimo papēdi kur piedauzīt.
3.trans.; sar. Stipri piekaut.
PiemēriValerijs prātoja, ka vajadzētu Landavu [huligānu] krietni piedauzīt - sasist to zili melnu.
Avoti: 6-2. sējums