piederīgs
piederīgs -ais; s. -a, -ā
piederīgi apst.
1.Piemērots, atbilstošs.
PiemēriJādomā, ka nav piederīgāka uzvalka kā Kukažiņai, kura nebūtu Kukažiņa, ja tai, piemēram, trūktu raibā galvas lakata.
- Jādomā, ka nav piederīgāka uzvalka kā Kukažiņai, kura nebūtu Kukažiņa, ja tai, piemēram, trūktu raibā galvas lakata.
- ..skrēju uz klētiņu, lai šai dienai piederīgi apģērbtos.
- Ikkatrai pilsētai savs profils, sava seja, Kaut kas vien vienīgi tai piederīgs..
2.Tāds, kas ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
PiemēriNo plēsoņu kārtai piederīgām sugām lielāka nozīme vispirms ir lapsai.
- No plēsoņu kārtai piederīgām sugām lielāka nozīme vispirms ir lapsai.
2.1.Tāds, kas ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
PiemēriPiederīgs strādnieku šķirai.
- Piederīgs strādnieku šķirai.
3.Tāds, kas ir (kādam) raksturīgs.
PiemēriCilvēkam piederīgas īpašības.
- Cilvēkam piederīgas īpašības.
4.Tāds, kas ir (kā) sastāvdaļa, piederums. Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko).
PiemēriJuris ikkatru vismazāko kustību sajuta tā, it kā ritenis būtu piederīgs ne tikai pie automašīnas, bet arī pie viņa ķermeņa, piesaistīts ar nerviem un asinsvadiem.
- Juris ikkatru vismazāko kustību sajuta tā, it kā ritenis būtu piederīgs ne tikai pie automašīnas, bet arī pie viņa ķermeņa, piesaistīts ar nerviem un asinsvadiem.
- Apdzīvotā vieta Atkalne, kur atradās skola un citas piederīgas ēkas, bija par mazu, lai oficiāli sauktos par ciematu..
Avoti: 6-2. sējums