piedzīties
piedzīties -dzenos, -dzenies, -dzenas, pag. -džinos; refl.
1.Tikt cieši piepildītam (ar ko).
PiemēriViņš.. nogāžas garšļaukus, acis un mute piedzenas ar sniegu.
2.reti Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPļāvējs piedziņās citiem klāt.
3.vienk. Pieēsties.
PiemēriTas nu gan ir piedzinies pilns: vēders kā bumba!
3.1.trans.
PiemēriViņš kāzās piedziņās visādus labumus.
Avoti: 6-2. sējums