piegriezt2
piegriezt [piegriêzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu; trans.
1.Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
PiemēriPiegriezt kleitu.
- Piegriezt kleitu.
- Piegriezt vesti.
- Piegriezt zābakus.
- Skolotāja atritināja lielo samta baķi, piegrieza blūzītes, bikšeles un izdalīja [pulciņā] meitenēm.
- Tālāk sēdēja jauneklis moderni piegrieztā uzvalkā..
- Svārki piegriezti no sešiem uz leju paplatinātiem gabaliem.
1.1.Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
PiemēriPiegriezt piedurkni.
- Piegriezt piedurkni.
- Piegriezt apavu virsas.
- Piegriezt pazoli.
- Tupelīšu virsu piegriež.. no sagatavotas biezākas vilnas, pusvilnas vai kokvilnas drānas..
1.2.Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas.
PiemēriPiegriezt ādas.
- Piegriezt ādas.
- ..Laura ar lielām, neveiklām šķērēm piegrieza audumu Zaigas skolas kleitai.
2.Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiegriezt daudz salātu.
- Piegriezt daudz salātu.
2.1.Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
PiemēriPiegriezt bļodu ar kartupeļiem.
- Piegriezt bļodu ar kartupeļiem.
3.Griežot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriJāpiegriež vēl dažas šķēles maizes.
- Jāpiegriež vēl dažas šķēles maizes.
4.Griežot pievienot (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiegriezt zupai kartupeļus.
- Piegriezt zupai kartupeļus.
- Piegriezt pie zupas saknes.
5.Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības.
PiemēriMarta Sūna dzīvoja pirtiņā, kas bija palikusi no kara laikā nodegušām mājām. ..Martai Sūnai tepat piegrieza zemi..
- Marta Sūna dzīvoja pirtiņā, kas bija palikusi no kara laikā nodegušām mājām. ..Martai Sūnai tepat piegrieza zemi..
- Vakar vakara pāri pusnaktij viņa bija stāstījusi, kā Sarkalis atņēmis padomju gadā piegrieztos piecus hektārus.
Avoti: 6-2. sējums