Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekomandēt
piekomandēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; mil.
Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
Piemēri..1944. gada augustā viņu piekomandē 3. triecienarmijas pretizlūkošanas nodaļai. Par tulku.
Avoti: 6-2. sējums