piekritējs
piekritējs -a, v.
piekritēja -as, s.
1.Darītājs → piekrist [3].
2.Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
PiemēriMiera piekritēju kustība.
- Miera piekritēju kustība.
- Revolūcijas piekritēji.
- Nākusi pie varas, buržuāzija ar padomju varas piekritējiem nežēlīgi izrēķinājās.
- Voltērs bija angļu materiālista Loka piekritējs un propagandēja viņa mācību..
- ..viņa [režisora] darbiem ir bijuši kaismīgi piekritēji un tikpat kaismīgi noliedzēji..
Avoti: 6-2. sējums