pielāpīt
pielāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus).
PiemēriPielāpīt zeķes.
1.1.sar. Pielabot (piemēram, priekšmetu).
PiemēriNorīkoja Bramani aplokam sētu pielāpīt..
2.Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
Piemēri..Juris kāpa uz jumta un lūkoja lielākos caurumus aizsist ar papes gabaliem, bet ko pielāpīsi, kad viss jumts caurs kā tamborējums.
Stabili vārdu savienojumiPielāpīt paģiras.
Avoti: 6-2. sējums