piemērīt
piemērīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
Piemēri..pie skrodera bija jāpiemērī uzvalks.
- ..pie skrodera bija jāpiemērī uzvalks.
- ..Zepe jāataicina pie Joninas: lai šujamo pielaikotu, piemērītu vai ko citu.
- Vīra tēvam kreklu šuvu, pie stumbura piemērīju.
2.Mērījot pievienot (kam klāt).
PiemēriSaimniekam [zīlējot nākotni] gadījās pacelt šķīvi ar zemēm. Iztulkoja, ka tam nākošā gadā piemērīšot vai nu zemi klāt, vai būšot auglīgs gads.
- Saimniekam [zīlējot nākotni] gadījās pacelt šķīvi ar zemēm. Iztulkoja, ka tam nākošā gadā piemērīšot vai nu zemi klāt, vai būšot auglīgs gads.
Avoti: 6-2. sējums