piemeimurot
piemeimurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriDragūns, no āra tiem garām spraukdamies, piemeimuro pie paša galda; roku pie cepures, grīļodamies, atņirdzies stostās.
Avoti: 6-2. sējums