piemist
piemist -mītu, -mīti, -mīt, pag. -mitu; intrans.
1.parasti 3. pers. Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
Piemēri..cilvēkus viņš nekļūdīgi pazina un sajuta uzreiz ar kaut kādu viņam vien piemītošu sesto prātu.
2.novec. Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
PiemēriDivas [istabas] apdzīvoja pats Grīvis ar sievu un dēlu.. Trešajā istabā piemita fabrikas strādnieks Pērkonis, vecpuisis.
Avoti: 6-2. sējums