piemist
piemist -mītu, -mīti, -mīt, pag. -mitu; intrans.
1.parasti 3. pers. Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
Piemēri..cilvēkus viņš nekļūdīgi pazina un sajuta uzreiz ar kaut kādu viņam vien piemītošu sesto prātu.
- ..cilvēkus viņš nekļūdīgi pazina un sajuta uzreiz ar kaut kādu viņam vien piemītošu sesto prātu.
- Zentai piemīt apbrīnojama spēja - iedvest cilvēkam optimismu.
- Vēlā rudens ainavai piemita skumja burvība.
- ..magnētiskais lauks piemīt arī Saulei, dažām Saules sistēmas planētām, zvaigznēm un pat miglājiem.
2.novec. Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
PiemēriDivas [istabas] apdzīvoja pats Grīvis ar sievu un dēlu.. Trešajā istabā piemita fabrikas strādnieks Pērkonis, vecpuisis.
- Divas [istabas] apdzīvoja pats Grīvis ar sievu un dēlu.. Trešajā istabā piemita fabrikas strādnieks Pērkonis, vecpuisis.
- ..Edīte.. aizskrēja rādīt pusnopostīto dārza mājiņu, kur agrāk piemitušas vistas.
- ..dzīvi palikušais pastarītis vēl zēniņš, kas piemīt pie savas mātes..
Avoti: 6-2. sējums